Lielais Ķīnas mūris ir ļoti garš no zemes, ķieģeliem un akmeņiem celts mūris, kuru Senajā Ķīnā uzbūvēja kā nocietinājumu pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem. Sienas būvniecība sākās 3.gadsimtā pirms mūsu ēras  Ķīnas imperatora Cjiņa Šihuana valdīšanas laikā ,lai aizsargātu valsti no klejotāju cilšu uzbrukumiem. Būvē tika iesaistīta piektā daļa valsts iedzīvotāju, kas bija apmēram miljons cilvēku.

 Divtūkstoš gados mūra garums sasniedza 8800 kilometrus. Celtniecībā piedalījās lielas tautas masas, smagajos darbos vairāki miljoni cilvēku zaudēja dzīvības.

Mūra  augstums vietām sasniedz 9 m, biezums — 4,5 līdz 6 m. Ir saglabājušies aptuveni 20 000 mūra torņu un 10 000 sargtorņu jeb signāltorņu, no kuriem ar signālugunīm ziņoja par ienaidnieka uzbrukumu.

Sienas  garums  ar visiem atzariem ir 8851,8 kilometri, bet taisnā līnijā tas ir aptuveni 2500 km garš. Tā ir visgarākā šāda veida būve pasaulē.

Interesanti fakti. Mūrējot sienu,  tika izmantota  lipīga rīsu putra sajaukta ar kaļķiem. Uz katru sienas metru ir viens bojāgājušais strādnieks.     Katru gadu notiek  populārais vieglatlētikas maratons „Great Wall”. Lielais mūris nav redzams no kosmosa stacijas ar neapbruņotu aci,lai gan satelītattēlos, tas ir redzams.